Zemgales pašvaldību vēlēšanas varētu palikt iedzīvotāju vienaldzības un sējas laika ēnā

Latvijas Radio analītika

Zemgale pašvaldību vēlēšanas sagaida ar pasīvākajiem iedzīvotājiem un ilggadējiem vietvalžiem, kas domes vada kopš valsts neatkarības un varas grožus atlaist negrib.

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gada 1. jūnijā Zemgalē no 230 000 balsstiesīgo pie urnām devās tikai nepilns 91 000 jeb 39%. Novadu un pilsētu četru gadu nākotni tur noteikusi trešā daļa iedzīvotāju, Zemgali padarot par pilsoniski vispasīvāko reģionu valstī. Zemgale sevi vēsturiski sauc par maizes klēti, taču reģiona bagātība ir stipri vien pārspīlēta, jo Zemgalē pilnīgi visas 26 pašvaldības ar saviem ieņēmumiem galus savilkt nespēj – tās ar 300 000 iedzīvotāju no finanšu izlīdzināšanas fonda saņem 30 miljonus eiro.

Tikmēr palikšanu mājās vēlēšanu dienā zemgalieši nereti attaisno ar sējas darbiem un vienaldzību, jo "nekas taču nemainīsies". Nemainās arī – Zemgalē sēklas un nodokļus sēj cilvēki, bet ražu novākt pamanās pie varas esošie, kas daudzos novados un pilsētās iekapsulējušies, šķiet, uz palikšanu.

• Rundālē kandidē viens saraksts, taču novadā valda apmierinātība
• Iecavā gaidāma varas maiņa - 30 gadus novadu vadījušais Pelsis nekandidē
• Bauskas novadā kandidē, lai savestu kārtībā ceļus
• Vai vēlētāju pasivitāte ļauj pie varas palikt vecajiem vietvalžiem?

Slavē par labi apgūtu Eiropas naudu un daudziem praktiskiem darbiem

Rundāles novadā reklāmas nemana vispār. Tām arī nebūtu jēgas, jo Rundāles novads ir valstī vienīgā pašvaldība, kur vēlēšanu rezultāts zināms bez vēlēšanām.

Tur vēlētāju izvēlei ir tieši viens saraksts.

Gadu pēc iepriekšējām vēlēšanām Rundāles novads mazo pašvaldību kategorijā tika pie Eiropas Gada pašvaldības titula. Žūrija novērtēja Rundāles spēju gādāt par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piemēram, izglītību, fizisko labsajūtu, mobilitāti, sociālajām lietām un citu pakalpojumu pieejamību. Vēl gadu vēlāk ar saukli "Mēs protam pārsteigt! Tikai ļaujies..." novada jaunieši par Izglītības ministrijas piešķirto naudu izveidoja videoklipu, kurā Rundāles novads parādīts no putna lidojuma. Tajā centrālā vieta, protams, dota baroka pērlei Rundāles pilij. Pārējos dažos attēlos redzami kāpostu un labības lauki, jauns bērnudārzs, Saulaines profesionālā skola un pussagruvusī Mežotnes baznīca.

Mežotnes pilskalna attīstību, panākot arī karā izpostītās baznīcas ēkas atjaunošanu, nākamajā četrgadē sola Rundāles novada vienīgais vēlēšanu saraksts "Cilvēkiem un zemei". Attīstīt pilskalnu šī vēlēšanu apvienība solīja arī pirms četriem gadiem.

Kamēr vietējie politiķi tikai sola, iespaidīgāko novada ēku ir atjaunojis Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis.

Uz domi viņš nekandidē, bet novada vietējo varu Lancmanis vērtē atzinīgi.

„Mēs jau ar savu pili esam paši par sevi. Bet man ir patīkami redzēt, kā ceļi ir sataisīti, kādā veidā ir sakārtots dzīvojamo māju ciemats: tur ir apgaismojums, ceļa zīmes, nupat iestādīja lielu, garu aleju. Ar skolām arī viss normāli. Man liekas, ka ir svarīga lauku skolu problēma. Gan Rundāles novadā, gan Svitenes pagastā ir skaista un klasiska pils. Laukos tā bieži ir problēma – skola beidz pastāvēt un nav ko likt iekšā. Taču tur darbojas mākslas un mūzikas skola. Šāda attieksme man ļoti patīk,” klāsta Lancmanis.

Viņš arī uzteic Rundāles novada prasmi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzekļus. „Tagad blakus novada domes ēkai ceļ lielu, jaunu māju dažādām publiskām izdarībām,” stāsta Rundāles pils vadītājs.

Visi projekti, ko Rundāles novads īsteno, ir paredzēti mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. Taču ar viņu samaksātajiem nodokļiem ir par maz, lai novads dzīvotu –

četru miljonu eiro gada budžetā gandrīz 600 000 eiro "samet" bagātākās pašvaldības, bet vēl pusotru miljonu pārskaita valsts.

Kopš iepriekšējām vēlēšanām līdz nepilniem 80 sarucis arī uzņēmumu skaits, liecina "Lursoft" dati.

Vēlētāju apvienība "Cilvēkiem un zemei" nākamajos četros gados par uzņēmējdarbību sola gādāt, it īpaši par jaunajiem komersantiem, ko atbalstīšot ar naudu. No vienīgā saraksta 12 pretendentiem vēlētājiem būs jānosaka deviņi nākamie deputāti. "Listē" pirmais numurs ir Rundāles ilggadējais vadītājs 58 gadus vecais Aivars Okmanis, kas domē pelna vairāk par 2600 eiro mēnesī. Otrā ir mēra vietniece Inta Klīve, kam šogad paliek 66 gadi. Kandidātu vidējais vecums – 50 gadu. Viņu pieredzi Rundāles pils vadītājs Imants Lancmanis sauc par ieguvumu, turklāt politiskās konkurences trūkums novadam par sliktu nenākšot.

„Ja šī otra saraksta nav, tad ir ļoti vienkāršs secinājums: tā ir izveidojies, nav vajadzības taisīt kaut kādu pretmetu. Īsi sakot, Rundāles novadā viss notiek normāli,” apmierinātību pauž Lancmanis.

Gaida jaunu apvedceļu vai dzelzceļu; neviens gan to neņemas solīt

„Es domāju, ka iecere ir laba. Galvenais nesabojāt to, kas jau ir un jābūvē vēl kaut kas „foršāks”,” tikai labu par savu novadu saka arī iecavniece Agita Hauka, viena no aktīvākajām novada iedzīvotājām. Viņa ir sieviešu kluba "Liepas" dibinātāja, vada Latvijas Zemnieku federāciju, fotografē laukus un bildes izrāda izstādēs, bet Iecavā pirms 18 gadiem iekārtojusi ārstnieciskās masāžas kabinetu. Arī vietējā vara savus pienākumus pildījusi labi, atzīst Hauka, - sabiedriskās ēkas ir atjaunotas, interešu izglītība nodrošināta, daudzdzīvokļu mājās centralizētā apkure saglabāta pat ārpus pilsētas. Iecavu jau 30 gadu vadījis Jānis Pelsis, kura divu partiju saraksts vēlēšanās guvis vairākumu. Taču šoreiz Pelsis uz domi nekandidē, tāpēc Iecavas novadā vērojama lielāka rīvēšanās starp pieciem sarakstiem.

„Kad paklausās, tad cilvēki ir satraukušies, jo nezina, par ko vēlēt. Cilvēki ir pieraduši pie Pelša.

Cilvēki sarakstos ir pazīstami, taču ir izmētāti [pa dažādiem sarakstiem]. Gribētu, lai tos, kurus ievēlē, domātu ne tikai par sevi un savām ambīcijām, bet arī visiem. Es domāju, ka mums, iedzīvotājiem pašiem ir jābūt aktīvākiem un jāpieprasa savas tiesības. Mēs visi kopā šo vidi veidojam,” norāda Hauka.

Iecavas domē aizejošo Jāni Pelsi Latvijas Radio nesatiek, jo kopā ar visu domes vadību viņš aizdevies pēdējā ārzemju komandējumā. Par mēra pienākumu izpildītāju atstāts Pelša partijas biedrs deputāts Juris Ludriķis. Pašlaik pārstāv Nacionālo apvienību un Zemnieku savienību, bet 3. jūnijā kandidēs jau no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Atbrīvotā mēra krēsla tīkotāju netrūkst, tāpēc arī pašreizējie deputāti pārgrupējušies pa partiju sarakstiem. Ludriķis neko konkrētu nesola.

Iecavas novada 9200 iedzīvotājiem Pierīgas turīgās pašvaldības šogad nāks talkā ar 600 000 eiro, bet novada budžeta izdevumi pārsniegs 12 miljonus eiro.

Uz naudas tērēšanu domes krēslu tīkotāji solās būt naski. Programmās lasāma apņemšanās asfaltēt un izgaismot ielas, līdz 150 eiro palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, visiem pamatskolēniem piešķirt brīvpusdienas, bet labākos prēmēt ar naudu, siltināt daudzdzīvokļu mājas, celt jaunu sporta zāli, izveidot pašvaldības policiju. "Saskaņa" un pie varas esošā Nacionālās apvienības un Zemnieku savienības apvienība sola saglabāt arī bēdīgi slaveno pašvaldības izdevumu "Iecavas Ziņas", kurā dome iegulda 50 000 eiro, bet izdevumu tirgo par maksu un publicē komercreklāmas. Par konkurences kropļošanu domi tiesā uzvarējis neatkarīgais laikraksts "Bauskas Dzīve", tomēr neviena partija nesola pārkāpumus pārtraukt.

Taču starp solījumiem ir arī neīstenojamākas lietas, kas balsotājiem ļoti patīk pat tad, ja plānus neīstenos. Piemēram, varas partija aktualizēs apvedceļa nepieciešamību. Ar apvedceļu varētu dabūt arī baušķenieku balsis, saka avīzes "Bauskas Dzīve" žurnālists Vilnis Auzāns.

„Ir vēlētāji, kuri gaida, kad kāds pateiks kaut ko drošu un skaidru par Bauskas apvedceļu: „Mēs to panāksim, izsitīsim!” Tomēr par to runā kautrīgāk, jo tas ir diezgan nereāli - vienlaikus būvēt apvedceļu un dzelzceļu.

Tas varētu būt labs trumpis, ja kāds to dzelžaini apsolītu. Bet to visi izvairās,” norāda Auzāns. „Šī sasaukuma laikā varētu sākt dzelzceļa būvi, ja vien nenojūk kaut kas grandiozs. Tad loģiski būtu [veidot] arī uzbērumu apvedceļam,” komentē žurnālists.

Lauku ceļi Zemgalē - līdz asarām nekvalitatīvi

Tomēr par tik tālām lietām Bauskas novada ļaudis vēl nesapņo. Vispirms viņiem pietiktu, ja beidzot salabotu lauku ceļus. Brunavas pagasts šopavasar sacēla traci medijos un politiķu aprindās, draudot bloķēt satiksmi šosejā Rīga – Lietuva, ja nesavedīs kārtībā izšķīdušos pagastu ceļus.

„(..) Pamatnozares ir kāpostu skābēšana un vasaras laikā puķkopība,” stāsta Iveta Ļekūne, kas 17 gadus saimnieko pierobežā - Brunavas pagastā. No viņas sētas līdz asfaltētajam ceļam pie Bauskas ir 18 kilometru. Divās saimniecībās kopā ar vīru nodarbina desmit vietējos cilvēkus. Darbs ir cauru gadu.

Kilometriem garo ceļu līdz asfaltam viņa mēro visu gadu. „Es no valdības neko neprasu, nevienam acīs nelecu, uz pagastu neeju un nevienam neko neprasu. Man īstenībā no viņiem neko nevajag, lai tikai ļauj strādāt. Bet, tā kā bija šogad – man bija tā pilna sirds. Man nekad nebija tik lielas dusmas uz valdību kā šogad. Es biju līdz asarām – es to nevaru pateikt. Jūs tagad lidojāt kādas 10 minūtes, bet viņš brauc stundu un 10 minūtes līdz asfaltam.

Tās bedres bija tik asas, ka elpa aizrāvās. Es diviem auto nomainīju atsperes, lobēdama Bauskas autoservisus, jo pasūtījumi jāved katru dienu – uz Lietuvu, Rīgu,” saka Ļekūne.

Plašu rezonansi guvušā Brunavas pagasta ceļu bēda ne tikai sapurināja dažus valdības pārstāvjus, bet arī aktivizēja vietējos cilvēkus. Viens no astoņiem Bauskas novada vēlēšanu sarakstiem tapis tieši ceļu problēmu dēļ, bet citi ceļus kā prioritāti salikuši programmās. Zemniece Iveta Ļekūne saka – būtu labi, ja ar ceļiem izdarītu kaut tikai to, par ko saņem naudu.

„Mēs neesam tādi muļķi, lai domātu, ka šodien vai rīt radīsies, bet šajā brīdī mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai viss, kas ir jāizdara ceļu uzturētājiem, būtu izdarīts. Tie ir ceļu profili, nošķūrētās apmales – lai izdara to mazumiņu, kas ir paredzēts un par ko miljoni uzturētāju firmai tiek atskaitīti. Tad redzēsim, kāda būs jaunā Bauskas dome, un tad lai pašvaldība sāk pārņemt šo ceļu un pamazām sākam domāt par asfaltu. Es tiešām gribētu sagaidīt savas vecumdienas pie asfaltēta ceļa,” norāda Ļekūne.

Saindēti ar informāciju par to, ka viss ir labi

Pagājušās vēlēšanas rāda, ka savus priekšstāvjus Zemgales pašvaldībās ir izvēlējies iedzīvotāju mazākums.

Aktīvākie ir bijuši Viesītes novada vēlētāji – tur līdz urnai aizgāja gandrīz 52% balsstiesīgo. Pārējās 25 pašvaldībās nākotne vienaldzīga bijusi vairāk nekā pusei cilvēku. Piemēram, ar mēra skandāliem labi zināmajā Jelgavas novadā balsoja tikai trešā daļa, kas varu ielika tā paša politiskā spēka rokās. Ar apšaubāmiem miljonu iepirkumiem un nerealizētiem investīciju solījumiem zināmajā Jelgavā vēlēja 40%, bet viskūtrākie bija baušķenieki – tikai 32% novadnieku gāja uz iecirkni.

Tāpēc Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra vadītājam jelgavniekam Uldim Dūmiņam jautājums, kā aktivizēt vēlētājus.

„Tas ir labs jautājums. Droši vien cilvēks jāatslēdz no kabeļa, no slimības, ko tagad sauc par pašvaldības izdevumiem. Cilvēki tiek indēti ar informāciju par to, ka viss ir labi. Cilvēki tiek pārliecināti, ka viss ir labi, un, ja viss ir labi, tad kāpēc iet uz vēlēšanām? Mums pietrūkst konkurences, spēcīgu līderu. Nenotiek [varas] nomaiņa. Reizēm liekas, ka tur pat ir tāda kā monarhija.

Mēs redzam, ka jauni cilvēki ir saraksta apakšgalos. Pašvaldību vēlēšanu process cilvēkiem ir garlaicīgs process, jo tur nenotiek nekādas darbības. Demokrātijas stūrakmeņi – aktīvs cilvēks un brīva prese – ir apdraudēti,” saka Dūmiņš.

Sapurināt kūtros iedzīvotājus palīdzētu vēl vismaz divas lietas. Pašlaik uz 22 000 nevalstisko organizāciju valsts piešķirtā nauda ir 400 000 eiro jeb 18 eiro katrai. Ar tādu finansējumu pilsonisko aktivitāti iekustināt grūti. Tāpat ik pa laikam pavīd runas, ka varētu ierobežot mēru pilnvaru termiņu. Tas vēlētājiem ļautu neiemigt, bet vietvalžus atturētu no domas pa pašvaldības maku dzīvot kā pa savu kabatu. Un pašvaldību maki ar katru gadu kļūst biezāki.