Nozīmīgi notikumi pasaules vēsturē, kuriem šogad aprit simtā gadskārta

Šīs dienas acīm

Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par vairākiem pasaules vēsturē nozīmīgiem notikumiem, kuriem šogad aprit simtā gadskārta. Pirmkārt, 1922. gadā pēc gadsimtiem britu pakļautībā savu neatkarīgo eksistenci sāka Īrijas valsts. Sākotnēji gan nekā republika, bet kā brīvvalsts jeb britu kroņa domīnija. Stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore Lilita Zemīte. Vēl viena iezīmīga simtgadei aprit 1922. gada oktobra notikumiem Itālijā, kad toreizējās fašistu partijas locekļu sarīkotais tā sauktais maršs uz Romu pārliecināja Itālijas valdošās aprindas un karali aicināt par valdības vadītāju fašistu līderi Benito Musolīni. Tas bija sākums fašistiskā režīma tapšanai Itālijā, kas noslēdzās ar Itālijas iesaistīšanos un sakāvi Otrajā pasaules karā. Stāsta vēstkurnieks, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis. Trešais zīmīgais datums, par kuru atgādinām, ir 1922. gada 30. decembris, kad ar attiecīga līguma parakstīšanu agrākās Krievijas impērijas teritorijā tika nodibināta jauna valsts - Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Šo datumu uzskata par Krievijas pilsoņu kara beigām, tam noslēdzoties ar radikāli kreiso boļševiku uzvaru. Visā savas pastāvēšanas gaitā PSRS bija totalitāra, represīva valsts ar absolūtu vienas ideoloģijas dominante, stāsta krievu vēsturniece, Krievijas Valsts pedagoģiskās universitātes profesore Jūlija Kantore.